Ekspozīcija

Ekspozīcija – gaismas daudzums, kas sasniedz attēlveidošanas sensoru

Fotogrāfijas ekspozīcija (spilgtums), aizslēga ātrums un diafragma (aperture, blende).

Fotogrāfiju ekspozīciju (spilgtumu) nosaka gaismas daudzums, kas krīt uz attēla sensoru (CCD), kad aizslēgs ir atvērts. Divi faktori, kas nosaka ekspozīciju, ir aizslēga ātrums un diafragma. Diafragma nosaka atveri, caur kuru ieplūst gaisma. Jo lielāka diafragma, jo vairāk gaismas ieplūst pa atveri un ekspozīcija ir spilgtāka. Mazāka diafragma nozīmē, ka ieplūst mazāk gaismas un ekspozīcija ir tumšāka. Fotokameras ekrānā diafragma redzama „f/- skaitļos”: jo lielāks f/-skaitlis, jo mazāka diafragma.

Sensors, matrica, filmiņas jutība – ISO   100  /  200  /  400  /  800 / 1600 / 3200 / 6400 /  12800  /  25600
Jo lielāks ISO skaitlis, jo jutīgāka matrica - arvien ātrāku kustīgu vai spilgtāku objektu fotografēšanai (tumsā, naktī parādās trokšņi) .
Jo mazāks ISO skaitlis, jo bagātāka attēla krāsu tonalitāte un detalizācija.

Ekspozīcijas kontrole

Automātiskais ekspozīcijas noteicējs izmēra apgaismojumu un pielāgo tam divus mainīgus lielumus - diafragmu (atvērumu, pa kuru gaisma sasniedz attēla sensoru) un slēdža ātrumu (tas nosaka, cik ilgi slēdzis paliks atvērts). Dažos īpašos gadījumos, piemēram, fotografējot naktī vai uzņemot kustību, jūs varat izmantot Special Subject Settings funkciju, kas ļauj diafragmu un slēdža ātrumu pielāgot tieši šim īpašajam gadījumam. Dažreiz jums nāksies pašiem izvēlēties dia­fragmu, slēdža ātrumu vai pat abus. Lai to izdarītu, ar funkciju disku vai fotoaparāta izvēlni uzstādiet režīmu PSAM (PSDM - Programma; Slēdža ātruma prioritāte; Diafragmas atvēruma prioritāte; Manuālā vadība). Programma ir noklusētais iestādījums, kas kameru pārslēdz atpakaļ uz automātisko ekspozīciju. Izmantojot trīs pārējās iespējas, jūs pats iestādāt slēdža ātrumu, diafragmu vai tos abus. Skaitļi, kas raksturo jūsu izvēlētos lielumus, būs redzami skatumeklētājā vai fotoaparāta informācijas panelī.

Īsas un garas ekspozīcijas rezultāts Kalamecu gravā

Mīzalvalka ūdenskritums Ziemeļkurzemē

Attēls no kreisās: 3,2 sek • f/7,1  • ISO 320   I   vidējais: 0,3 sek • f/4,0  • ISO 1000   I   no labās: 1/25 sek • f/2,8  • ISO 3200


Piektais uzdevums

Nofotografēt ūdenskritumu vai strūklaku dažādās ekspozīcijās. Piemēram, Smiltenē pie Tepera ezera, Gaujienā Kalamecu gravā, Raunā Staburagu.

Uzdevumi: 1) Ūdenskritums / strūklaka ar tekošu ūdeni, skaidrām un asām ūdens lāsēm un burbuļiem
                      3) Ūdenskritums ar plūstošu ūdeni (piena upe), burbuļiem veidojot līnijas (izmantot statīvu)
Trīs kadri: ātra, vidēja un lēna ekspozīcija

A) Lietot ĀTRAS ekspozīcijas uzstādījumus:

1) slēdža ātrums max ātrs > 1600 un augstāk
2) Aperture/diafragma vaļā > 4 un zemāk 2.8, cik atļauj fotokameras objektīvs
3) ISO max augsts/jutīgs > 3200 un augstāk

Rezultāts – redzamas ūdens lāses un šlakatas, kadrs var būt graudains (trokšņi)

B) Lietot VIDĒJAS ekspozīcijas uzstādījumus:

1) slēdža ātrums vidējs > 400
2) Aperture/diafragma vidēja > 5.6 / 6.3
3) ISO vidējs (dabā no statīva) > 400 / 800

Rezultāts – ūdens lāses saplūst, ūdenim kļūstot plūstošam.

C) Pielietot LĒNAS ekspozīcijas uzstādījumus (no statīva):

1) slēdža ātrums max lēns > 1 sek. (iespējami lēnāks)
2) Aperture/diafragma ciet > 10.0 un vairāk
3) ISO max ilgs (dabā tikai no statīva) > 100

Rezultāts – ūdens kļūst kā "piena upe".

Ūdenskritums no iekšpuses. Kreisajā pusē attēlā ātra/īsa, labā pusē ilgā ekspozīcija.

Īvandes ūdenskritums

Amatas dabas takā fotografējot straumi ar putām. Kadram labā pusē ekspozīcija: 6 sek., diafragma f/22,  ISO 50.

Padomi no Canon > Kustības fotografēšana: kā fotogrāfijās uzņemt kustību:

https://www.canon.lv/get-inspired/tips-and-techniques/capturing-motion/